1.2.2.1/19/A/003
Būvindustrijas un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2
Augstas energoefektivitātes ēkas konstrukcija, izmantojot ICF būvniecības sistēmu
Sekojot līdzi energoresursu krīzei, sākam pievērst uzmanību dažādiem paradumu maiņas ieteikumiem par energoefektivitātes uzlabošanu, bet vienu saprotam skaidri – jāsāk ar rīcības maiņu jau šodien. Tūlītēji īstermiņa risinājumi ir lielisks piemērs, kā soli pa solim, pārskatot un izvērtējot ikdienas paradumus, var panākt būtisku ietaupījumu. Piemēram, samazinot telpā temperatūru tikai par vienu grādu, var ietaupīt 5–8% siltumenerģijas patēriņa. Tomēr energoefektivitātei jākļūst par mūsu dzīves nepieciešamību un par domāšanas veidu.
Viena no iespējām – būvēt māju, izmantojot ICF būvniecības sistēmu, kuras pamatā ir veidņi no siltumizolācijas materiāla, kas vienlaicīgi kalpo kā forma betona iepildīšanai un paliekoša siltumizolācija ēkai. Tādējādi vienā solī var iegūt nosiltinātus, monolīta dzelzsbetona pamatus un sienas ar minimizētu termisko tiltu iespējamību. Tā būs augstas energoefektivitātes ēkas konstrukcija, ideāli piemērota gan gandrīz nulles enerģijas, gan pasīvo māju būvniecībai.
Mājokļiem enerģijas patēriņa samazināšanas iespējas un risinājumi ir ļoti individuāli. Pirms uzsākt ēkas siltumtehnisko jautājumu ieviešanu dzīvē, ir būtiski veikt profesionālu izvērtējumu, lai saprastu, kāds ir mājas energopatēriņš, kādi ir tās vājie punkti, jo konkrētās ēkās energoefektivitātes analīze ir pirmais solis uz enerģijas patēriņa samazināšanu. Ir jāapzinās, ka energoefektīvu ēku projekta izstrāde, pirmkārt, saistīta ar detalizētu dokumentācijas izstrādi un inženiersistēmu risinājumu analīzi. Ēku projektu realizācijai ir nepieciešams apmācīt kvalificētus inženierus, uzticamus būvuzņēmējus, kompetentus speciālistus energoefektivitātes un būvfizikas jautājumos, jo būvniecība ir sarežģīts process, kas prasa rūpīgu plānošanu un uzraudzību.
Avots: https://abc.lv
Produktivitātes pieaugums dēļ mazo procesa solīšu standartizācijas
Intervijā piedalās:
Karlīna Anna Rozenfelde
SIA “Izaugsmes Kvartāls”, Valdes priekšsēdētāja
Kāda ir jūsu pieredze LEAN ieviešanā?
Pirmā saskarsme ar Lean man bija 2008.gadā, kad satiku cilvēku, kurš ar to nodarbojas Vācijā jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. Manī iekšēji vienmēr ir bijusi vēlme darīt lietas sistemātiski un Lean bija kā brīnišķīga atbilde manai intuīcijai – jā, tā vajag un tas ir zinātniski pierādīts kā labs. Sāku ar Lean aspektu ieviešanu kādā starptautiskā organizācijā, kuras atzarā tolaik strādāju. Mazāk ar primāri saprotamajiem vizuālajiem rīkiem, vairāk ar sistēmas izveidi – kā sakārtot, lai mūsu mazais birojs darbojas arī tad, kad kāds no pieredzējušajiem darbiniekiem dodas pensijā. Ar laiku sapratu, ka to vajag ne tikai man, bet arī citiem, un uzsāku Lean ieviešanu sniegt kā pakalpojumu. Mans pirmais klients bija tieši logu un durvju ražotājs, tad elektropreces, šūšana, pārtika u.c. ražotāji, bet ir bijis tas prieks sadarboties arī ar lērumu pašvaldību un administratīvu uzņēmumu, saprotot, ka Lean VAR un VAJAG ieviest jebkāda tipa vienībā.
Kāda ir standartizēta darba nozīme uzņēmuma darba procesos?
Principā pats vārds “process” jau izsaka nepieciešamību pēc regulāras, atkārtojošas darbības, kas garantē nemainīgu rezultātu ikreiz, kad veicam šo darbību neatkarīgi no tā, kurš darbinieks veic šo darbību. Faktiski – ar ko es saskaros uzņēmumos, kuros Lean nav ieviests – pilnīgi katrs darbinieks veic atšķirīgus soļus un manipulācijas, lai nodrošinātu prasīto darba rezultātu, proti, uzņēmumi uz procesiem bieži skatās ļoti vispārīgi (paņemt dēli, uzlikt uz zāģa, nospiest “play” un otrā galā nolikt uz gatavo produktu paletes), savukārt Lean uz procesiem skatās ārkārtīgi niansēti (no kurienes paņemt dēli, kādā virzienā, kādā apjomā tos sagādāt pirms darba stacijas tieši šodien, tieši cik augstu sakraut un kur novietot paleti gatavajai produkcijai, kur un cik liela ir atgriezumu tvertne pie iekārtas u. tml.). Standartizētu soļu neesamība nozīmē to, ka katrs darbinieks šo procesu veic atšķirīgi – kaut vai mazliet, bet atšķirīgi. Ne vienmēr atšķirība ir rezultātā – visi darbinieki sagādā prasīto produktu, pretējā gadījumā viņi šajā pozīcijā netiktu nodarbināti, bet atšķirības veidojas niansēs – darba tempā, kvalitātē, precizitātē, apjomā, arī drošībā. Tie visi ir aspekti, kas gada griezumā veido būtisku izmaksu pozīciju uzņēmumā. Mana pārsteidzošākā pieredze ar viena neliela darba procesa standartizāciju biroja darbiniekiem – produktivitātes pieaugums par 40% tieši šī procesa ietvaros tikai un vienīgi dēļ mazo procesa solīšu standartizācijas.
Kas prasa lielākās pārmaiņas uzņēmēju domāšanā?
Parasti mazākos un vidējos uzņēmumos, kur īpašnieks ir arī dibinātājs un pats prot arī lielāko daļu no profesionālajām operācijām, vislielākais izaicinājums ir atdalīt sevi no sava “bērna” – uzņēmuma. Lean paredz veidot sistēmu, kas ļauj uzņēmumam funkcionēt bez konkrētu personāliju klātbūtnes, tādējādi nepakļaujot uzņēmumu riskiem “kas notiks, ja šis cilvēks vienu dienu nespēs pildīt savu funkciju?” Ja es saku, ka būs jāuzraksta kāds process vai standarts, nereti saņemu atbildi, ka visi tak zina, kā tas jādara. Un ar “visi” tiek saprasta saujiņa lojālāko, ilgstošāko darbinieku, kuri faktiski nodrošina uzņēmuma funkcijas, bet ikdienas darba dunā nepamanīti paliek simtiem lieku soļu, kurus veic mazāk pieredzējušie darbinieki. Un te nu atgriežamies pie iepriekšējā jautājuma. 🙂
Ko uzņēmējiem ir svarīgi apgūt, lai veiksmīgi realizētu LEAN ieviešanu?
Manā pieredzē visveiksmīgāk Lean izdodas ieviest tiem uzņēmējiem, kuri to saskata kā stratēģisku soli uzņēmuma izaugsmē, nevis kā foršu gadžetu, ko redzēja pie citiem (t.i., novēroja pāris foršas vizuālas lietiņas ekskursijā citur), vai kā specifisku nepieciešamību “mums vajag uzlabot darba ātrumu”. Balstoties uz šo pieredzi, pēdējos gados uzņēmējiem prasu par uzņēmuma attīstības plāniem, vīziju, lai pareizi ieliktu Lean kastīti viņu lielajā kastē. Ja uzņēmējs nav saskāries ar stratēģiskās plānošanas, uzņēmuma vīzijas izstrādes, kolektīva attīstīšanas un citām menedžmenta mācībām, tad tā noteikti ir vērtīga sadaļa, kas palīdzēs pēc pirmajiem Lean ieviešanas uzrāvieniem neatslābt, bet saprast, ka būvējam kaut ko lielu arī nākotnei.
Kādas kompetences uzņēmējam būtu svarīgi nodrošināt savā uzņēmumā?
Ja jautājat par jaunām kompetencēm, tad neizbēgami būtu lieliski, ja uzņēmumā vismaz kāds no darbiniekiem ir deleģēts regulāri apgūt tehniskās/tehnoloģiskās iespējas visos uzņēmuma darbības aspektos – ne tikai ražojošajos. Šobrīd nosacītais mākslīgais intelekts būtiski atvieglo vairāku nozaru darbu. Kaut arī ražotājam varētu šķist, ka tas viņu uzreiz neskar, gudri būtu veltīt zināmu laiku, lai noskaidrotu šī rīka potenciālās iespējas visām nozarēm, lai būtu pirmais, nevis pēdējais, kas to sāk izmantot savā labā.
Kā redzat LEAN nākotni nākamajos 10 gados?
Lean pamatprincipi un patiesības ir fundamentālas un kā mācība nav mainījušies jau teju 150 gadu. Bet šī mācība ir papildinājusies, augot tehnoloģijām un paplašinoties industrijām. Mums ir pieejamas metodes un rīki, par kuriem uzņēmēji pirms 15 gadiem varēja tikai sapņot. Ne tikai rīki, kas atvieglo daudzu darbu veikšanu fiziski, bet arī darba kvalitātes, ātruma un citu KPI uzskaites rīki. Iespēja ievākt un analizēt datus ir milzīga, kas padara precīzākas arī Lean rīcības – varam mērķtiecīgāk veikt uzlabojumus vietās, kur tie nepieciešami. Lean nepieciešamība tikai pieaugs, jo, pieaugot automatizācijai, samazinās operacionālie veidi, kādos varam konkurēt – tātad iespēja samazināt izmaksas būs arvien niansētāka. Tas, kurš šo iespēju neizmantos, gluži vienkārši nevarēs konkurēt.
Informācija par dažiem no projekta ietvaros pieejamajiem kursiem
