1.2.2.1/19/A/003
Būvindustrijas un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2
Eiropas prasmju panorāma atspoguļo svarīgo darba tirgū
Nesen klajā nākušajā ziņojumā Eiropas prasmju panorāma publicētas starptautisko prasmju ietvaru metaanalīze un darba devēju aptaujas. Tās veiktas laikā posmā no 2018. līdz 2022.gadam, tās pamatā ir pētījumi, kuros piedalījās 300 darba devēji no 29 valstīm.
Pie viena no galvenajiem iegūtajiem rezultātiem pieskaitāma atziņa, ka darba devēji īpaši augstu vērtē pašvadības, sociālās un emocionālās kompetences un kognitīvās prasmes. Ņemot vērā augsto darba devēju vērtējumu, var secināt, ka visas sarakstā iekļautās 21. gadsimta prasmes ir ļoti nozīmīgas darba tirgū.
Iedziļinoties pētījuma rezultātos, secināms, ka, piemēram, svarīguma – veiktspējas analīze palīdzēja noteikt prasmju jomas, kurām nepieciešama tūlītēja uzmanība un augstākā prioritāte. Svarīgākie apgūstamie raksturlielumi potenciālajam darbiniekam, lai iekļautos darbā tirgū, ir pašvadība, mērķtiecība, neatlaidība, pielāgošanās spēja, izturība un spēja tikt galā ar stresu, radošums, zinātkāre, atvērta domāšana, iespēju pamanīšana, atbildība un godīgums, emocionālā inteliģence un empātija, labsajūta un pozitīva attieksme.
Savukārt, visskeptiskāk darba devēji vērtē augstskolu spēju attīstīt emocionālo inteliģenci, pozitīvu attieksmi un apzinātību, vadību, pielāgošanās spēju un noturību, pašpārvaldi, radošumu, ilgtspējības kompetenci, globālās domāšanas un atbildības prasmes.
Avots: epale.ec.europa.eu
Ilgtermiņa domāšana būvniecības jomā ir vissvarīgākā, lai uzņēmuma attīstība būtu ilgtspējīga
Intervijā piedalās:
Mārtiņš Draudiņš
SIA LBS-Konsultants
Izpilddirektors
Kāda ir jūsu pieredze apmācību industrijā?
Esmu būvinženieris kopš 1987.gada, sāku zinātniskās restaurācijas pārvaldē, kur 10 gadus nostrādāju pie dažādiem restaurācijas darbiem. Ir bijuši darbi, piemēram, muižās, pilīs, baznīcās, tostarp Cesvaines pilī un baznīcā. Esmu veicis restaurācijas un rekonstrukcijas darbus arī pie Nacionālās operas un baleta ēkas. Ir pieredze restaurācijas darbos, tāpat esmu uzkrājis zināmu pieredzi arī ēku apsaimniekošanā, esmu bijis Valsts nekustamie īpašumi Vecrīgas iecirkņa pārvaldnieks un arī būvinspektors Jūrmalā. Pēdējos 20-25 gadus veicu būvuzraudzību dažādos objektos, piemēram, Latvijas Banka, Arēna Rīga, Skanstes virsotnes, Spice un Spice home u.c.
Summējot kopā šo lielo pieredzi daudzu gadu garumā, lasu tēmas jaunajiem būvspeciālistiem, kuri grib iegūt jaunas zināšanas, par tehnisko apsekošanu, būvuzraudzību, restaurācijas lietām. LBS konsultants ir mācību centrs, kurā tiek veiktas būvspeciālistu papildu apmācības un aktuālās informācijas sniegšana par jaunajām tehnoloģijām un saistītām likumdošanas izmaiņām.
Pie kādām metodēm pieturaties mācību procesā?
Pastāvīgi ir jāseko līdzi likumdošanas izmaiņām, piemēram, būvniecības likums samērā bieži tiek precizēts, papildināts, mainīts. Tāpat vispārīgie būvnoteikumi, ēku speciālie būvnoteikumi mainās un varbūt būvspeciālistiem, kas strādā tieši ar būvēm, projektētājiem, būvuzraugiem un būvdarbu vadītājiem, ikdienā nav laika paskatīties, kas tieši ir izmainīts, kādas ir aktualitātes. Brīdī, kad sniedzam informāciju vebināros, kas pārsvarā notiek attālināti, izejam cauri likumdošanas bāzei, kas ir aktuāla, turklāt man ir zināma pieredze praktisko objektu uzraudzībā un vadīšanā, par ko varu informēt. Uz LBS konsultants nāk pasūtītāji, būvnieki, projektētāji un jebkuri, kas ir iesaistīti būvniecības procesā, ar problēmām, kas nereti jau ir samilzušas, lai risinātu tās un skaidrotu, vai ir taisnība dažādās situācijās. Analizējam risināmās tēmas, mēģinām novērst turpmākās būvspeciālistu kļūdas. Vebināru materiāls tiek veidots, ietverot likumdošanas bāzi, praktisko pieredzi un dažādu aktuālo problēmu risināšanu, tas viss ir nepieciešams, lai būvspeciālisti zinātu, uz ko ir jāvērš uzmanība praktisko darbu veikšanā.
Cik liela nozīme ir mācībām uzņēmumu ikdienas darba procesos?
Katrs uzņēmums ir ieinteresēts, lai viņa būvspeciālisti būtu zinoši, pārzinātu būvniecības regulējumu un tēmas, kuras viņus skar. Tas ir svarīgi, jo būvspeciālisti, būvinženieri ir katras organizācijas mugurkauls. Uzņēmums, protams, ir ieinteresēts, lai cilvēki būtu zinoši. Būvinženieris, pabeidzot augstskolu, saņem teorētiskās zināšanas, kas ir labas, bet nav pilnvērtīgas bez prakses. Pēc pirmajiem trim gadiem būvinženieris var pretendēt uz būvspeciālista sertifikātu, tiek kārtots eksāmens, kura laikā tiek pierādīta viņa praktiskā pieredze, tiek veiktas pārbaudes un tad viņš tiek sertificēts. Saskaros ar pieredzi, ka zinoši būvspeciālisti mēdz nenākt uz apmācībām, taču dzīvē vienmēr ir izvēle – kārtot eksāmenu pārsertifikācijai vai regulāri nākt uz apmācībām, saņemt apliecības, par kurām informāciju ievada BIS sistēmā, tādējādi var saņemt automātisko ieskaiti, jo viņi ir zinoši, viņiem ir pierādāma prakse. Ir noteiktas gradācijas, kas būvinženierim ir jāzina, piemēram, tāmēšana, ugunsdrošība, darba drošība, likumdošana, tehniskā apsekošana. To var apgūt arī pašmācības ceļā un kārtot eksāmenu, bet prakse pierāda to, ka cilvēki, kas ir pārāk pārliecināti par sevi, kuri balstās tikai uz savu pieredzes bagāžu bez papildu apmācības, bieži vien izkrīt šajos eksāmenos, kā rezultātā tiek apturēts sertifikāts konkrētajā jomā, ko atjaunot var tikai tad, kad eksāmens tiek nokārtots.
Kā uzņēmējam saprast, ka ir nobriedis apmācībām pie jums?
Jāsaka tā, ka jūs varat mācīties no savām kļūdām, bet varat mācīties no citu kļūdām. Ja jums ir informācija par to, kas ir aktuāls un svarīgs, kādas problēmas ir būvniecības procesā, tad jūs varat rīkoties atbilstoši un adekvāti. Ja apmācības netiek organizētas, jūs, protams, varat kaut kā savā gaitā virzīties uz priekšu, bet, ja jums nav pietiekošas informācijas un papildu zināšanu, tad mūsdienu dzīve pieprasa to, ka ir jāmācās visu laiku. Var virzīties dažādiem ceļiem – lasīt informāciju, mācīties pie profesionāļiem. LBS ir daudz šādu profesionāļu, vairāk kā 500 cilvēku, kas ir sertificēti, turklāt liela daļa ir zinātņu doktori un profesori, kas lasa lekcijas, un mēs izvēlamies labākos, kas darbojas savās jomās.
Kā uzņēmējam efektīvi motivēt savus darbiniekus mācību procesam?
Jebkurš uzņēmējs ir ieinteresēts, lai viņam būtu cilvēki, kas ir erudīti, apmācīti, zinoši. Uzskatu, ka ilgtermiņa domāšana ir pati svarīgākā, lai attīstība būtu ilgtspējīga, uz to ir tendētas lielās būvkopmānijas, viņi ir ieinteresēti, lai viņu būvspeciālisti ir zinoši, tādēļ regulāri organizē šīs apmācības tieši par tām tēmām, kas viņus interesē. Mēs vienojamies un sarunājam, kāda būs apmācību programma, kas tiks ietverts tajā. Ļoti svarīgi, lai projektu un darbu vadītāji iegūtu teorētisko bāzi un zinātu, ar ko viņi var saskarties, lai zinātu, kas būtu novēršams, kas būtu jāparedz.
Kā jūs redzat būvniecības nozari nākamajos 5-10 gados?
Pirmkārt, redzu, ka mazliet atpaliekam no Baltijas valstīm. Gribētu, lai šī situācija mainītos un tā arī mainās. Ceru, ka saistītie speciālisti Ekonomikas ministrijā, kā arī Būvniecības Valsts kontroles birojā, būvvaldēs, izietu apmācību kursus un saprastu procesus. Būtu ļoti svarīgi, lai būvnieki iepazītos ar Eiropas vadošo būvnieku iespējām, kā organizēt darbus, ar kādiem materiāliem strādāt. Ir iespēja piedalīties Eiropas samitos pieredzes apmaiņas nolūkos, jo, piemēram, Igaunija sadarbojas ar Somiju. Pieredze no citu valstu būvniekiem būtu pārņemama ar mērķi kļūt gudrākiem, mazāk birokratizētiem, radītu iespējas virzīties un izrauties projektu izskatīšanā, līgumu slēgšanā, tipveida risinājumu izstrādē, apdrošināšanas līgumu izskatīšanā, naudas plūsmas piesaistīšanā.