1.2.2.1/19/A/003
Būvindustrijas un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2
Aizvien vairāk tiek izvērtētas tēmas par energoefektivitāti un tās pielāgošanu ne vien ēku līmenī, bet arī pilsētu mērogā.
VIEDĀ PILSĒTA
Viedās pilsētas nav sapnis vai tikai nākotnes jēdziens. Daudzas no tām jau aktīvi attīstās un strauji paplašinās. Mums tā ir Latvijas galvaspilsēta – Rīga, pilsēta ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, tehnoloģiju uzņēmumu un augstskolu blīvumu, kur var praktizēt viedās pilsētas risinājumus. Taču arī citas Latvijas pilsētas sāk veiksmīgi ieviest dažādus viedās pilsētas risinājumus, piemēram, Sigulda, Valmiera, Jūrmala, Jelgava, ir tikai dažas no tām.
Viedās pilsētas stratēģijas attīstība Latvijā sākās 2018. gadā, veidojot ekosistēmu, kas iekļauj rūpniecību, valdību, pašvaldības un akadēmiskās aprindas. Viedās pilsētas ekosistēma ir sistēma, kas galvenokārt sastāv no IKT un viedās enerģētikas, lai izstrādātu, ieviestu un veicinātu ilgtspējīgas attīstības praksi un risinātu pieaugošās urbanizācijas problēmas. Galvenās aptvertās jomas ir digitālā un fiziskā infrastruktūra, tiesiskais regulējums (t.sk. pilotteritorijas dažādu risinājumu izmēģināšanai), cilvēkkapitāls/talants, finansējums, pētniecība un attīstība.
Galvenās priekšrocības:
- Lielākais IKT eksporta apjoms Baltijā
- IT nozares attīstība kā stratēģiska valdības politikas prioritāte
- Specializētas urbāno inovāciju zonas viedās pilsētas risinājumu testēšanai
- Starpnozaru sadarbības ekosistēma
- Uzstādītas 5G bāzes stacijas, kas ir gatavas darbam
Saruna ar apmācību guru – Markusu Tīsu “Kā rast iespēju mācīties, kad tādas iespējas nav”
Kā apmācību process ir mainījies pēdējos gados?
No manas pieredzes raugoties, pēdējā laikā apmācībās vislielākais fokuss ir vērsts uz darbošanos. Aktīva pāreja uz darbošanos mācībās aizsākusies jau laikam deviņdesmitajos gados, tā ir turpinājusies un turpināsies arī nākotnē. Attiecīgi, ja runājam par lielajām mācību programmām, es liktu daudz mazāku uzsvaru uz savu iesaisti un lielāku uzsvaru uz apmācāmo nodarbinātību, lai tie mācās, kaut ko konkrētu darot, izdzīvojot to savā pieredzē. Viens piemērs pirms 10 gadiem, un tas ir tā, kā mani mācīja veikt “komandas apmācības”, tev būtu tādas metodoloģijas kā komandas ritenis vai komandas fāzes. Attiecīgi būtu iepazīšanās fāzes, tad komandas cīņu jeb vētras fāze, tad normalizācijas fāze, kad komanda sakļaujas un novērtē savas stiprās un vājās puses, un beigās uzstāšanās. Klasiskais četru fāžu cikls (no angļu val.) – forming, storming, norming, preforming. Tad sekotu grupu darbs, iespējams, arī mācību projekts, un tā tālāk. Taču mūsdienās, ja paraugāmies, kā es veicu apmācību sesijas, un tas, starp citu, ir kas tāds, ko esmu izstrādājis pats – es nemaz nerunātu par komandas fāzēm. Es vienkārši pasāktu kaut ko kopīgu ar viņiem un tad apjautātos: ”Tā, un kā jūs tagad jūtaties?” Jo viņi izdzīvo šo fāzi dotajā momentā. Tad es iedotu izaicinošus uzdevumus, iespējams, divām grupām, kur tās sacenšas viena ar otru. Un tad atkal tas pats jautājums: ”Un kā jūs tagad jūtaties?” Es vienkārši dodu viņiem pašiem to visu izjust, un tad ļauju viņiem atskatīties uz viņu pašu pieredzi, un tikai tad tam visam pa virsu dodu teoriju.
Jā, un tev nepieciešams pavadīt pusi apmācību laika, lai motivētu šos indivīdus.
Jā, vienīgi tu nekad nespēsi viņus pa īstam motivēt no apmācību viedokļa. Mācīšanās ir motivācijas process. Mēs – kā pieaugušie, tā arī bērni – mācāmies kaut ko tāpēc, ka uzskatām, ka tas ir forši.
Nereti mēs saskaramies ar situāciju, kad negribam doties uz konkrēto apmācību kursu. Taču, kad kursu apmeklējam, tad apzināmies, ka esam guvuši ko ļoti vērtīgu un priecājamies par izmantoto iespēju. Kā risināt šo pirmā impulsa negativitāti?
Personīgi man visvieglākais ceļš ir vienkārši novadīt labu apmācību kursu. Tas ir, man kā pasniedzējam. Un tad lai cilvēki, kas bija ieradušies uz apmācībām, runā un stāsta par to. Šo esmu piedzīvojis vairākkārt. Piemēram, nesen man bija apmācības ļoti pieredzējušiem apdrošināšanas pārdevējiem, un es teiktu, ka apmēram 20-30% no viņiem negribēja apmeklēt mācības. Attiecīgi bija ievērojams apmācāmo skaits, kas neieradās. Taču pilnība visi ieradās, kad bija otrās mācības. Viens no viņiem man pat bija piezvanījis un teica: “Man bija nospļauties uz šīm apmācībām, es vienkārši turp negribēju iet, jo tā bija daļa no pārmaiņu iniciatīvas. Šī ir jau piektā pārmaiņu iniciatīva kopš es strādāju šajā uzņēmumā, un man to vienkārši nevajadzēja, jo nekad nekas tāpat nemainās. Kāpēc lai es turp dotos? Taču kolēģi par šīm apmācībām teica, ka tās bija ļoti interesantas un piepildītas ar entuziasmu, un man kļuva interesanti. Vai es vēl varu atnākt? Kaut arī tas ir otrais modulis un esmu izlaidis pirmo. Kas man ir jādara, lai apgūtu izlaisto?” Rezultātā, lai saņemtu individuālo apmācību pirmajam modulim, viņš maksāja no personiskajiem līdzekļiem. Skatoties no malas, tas ir visai drosmīgs piegājiens, taču to noteikti ir vērts apsvērt. Neapmeklēt mācības darba laikā, kad tu saņem visu par velti un vēl garšīgas uzkodas, bet gan apmaksāt tās no sava maciņa, tas palīdz nokalibrēt motivāciju pareizā virzienā.
Kad ir daudz darba, ir visai dabīgi nedomāt par apmācībām. Taču pēcāk es šodien daru to pašu, ko darīju vakar, es neaugu un neattīstos. Vai man būtu jācenšas rast iespēju apgūt ko jaunu, vai tomēr, par cik man ir daudz darba, tad koncentrēties darbam?
Man ir bijuši ļoti daudzi apmācāmie, kas ierodas pāris stundas agrāk. Brīdī, kad es saku labrīt, viņi aiztaisa savus portatīvos datorus un pagriežas pret mani, taču īstenībā viņiem šajā brīdī vajadzētu pārtraukumu, jo pēc divu stundu koncentrēta darba viņi nespēs apstrādāt neko jaunu. Mūsu smadzenēm vajag pārtraukumu. Tad pēc pusotras stundas, kad mums ir pārtraukums, viņš atkal paņem datoru un iet cauri saviem e-pastiem. Un tad viņš, piemēram, saka: ”Man te ir svarīgs zvans jāveic, vai es varu desmit minūtes pēc starpbrīža nokavēt?” Un, ja tā tās lietas notiek, tad tā ir izšķērdēta nauda, izniekots laiks un enerģija. Mēs mēdzam domāt, ka var darīt vairākas lietas vienlaicīgi. Dažkārt tas darbojas, tu vari strādāt nedaudz ilgāk, nedaudz vairāk, gulēt nedaudz mazāk, taču mācību procesam tas neder. Ir, protams, jāņem vērā personas konkrētā brīža situācija, taču kopumā tas ir kā ar skrūvspīlēm, kad var nolemt: “Labi, savilkšu nedaudz ciešāk, un tad vēl nedaudz ciešāk, un vēl drusciņ.” Un tad viņš dzird: “Ok, tagad mēs Tev piedāvāsim apmācības!” Attiecīgi problēma nesākās ar jautājumu, vai ir nepieciešams iziet apmācības, nedz arī ar jautājumu, kad ir vērts iziet apmācības. Problēma ir sistēmā: ja tu spied un spied, un spied vēl, tad nav jēgas sagaidīt, ka kāds būs atvērts jaunai pieredzei, jo cilvēks ir izdzīvošanas režīmā. Izdzīvošanas režīms, savukārt, ir ļoti nelabvēlīgs mācībām. Taču tas arī ir ļoti atkarīgs no indivīda. Piemēram, skatoties uz tevi, man rodas sajūta, ka tu spēj izplānot darbus un kaut ko nedaudz atlikt. Tu esi darītājs. Taču lielākā daļa cilvēku nav darītāji, un lietas vai notikumi viņus pārlieku izsmeļ. Ir jāspēj pieņemt apzinātu lēmumu, ka tagad es mācīšos un nedarīšu citus darbus.
Tad tu saki, ka mācīšanās strādā, kad mācībām ir vieta.
Tieši tā mācības strādā, ja tev ir prāta kapacitāte, lai mācītos.
Labi, pieņemsim, es zinu, ka pēc divām nedēļām trešdienā man ir apmācības. Tad es to tā arī saplānoju un šajā dienā neplānoju neko citu. Vai tā ir laba stratēģija?
Jā, pilnīgi noteikti. Viss ir atkarīgs no tā, kur un kā tu sāc. Dzīvē gan, protams, viss nav tik vienkārši. Piemēram, mēs visi esam gājuši cauri laika menedžmenta apmācībām vai sava darba organizēšanas apmācībām. Tas iekļauj spēju atrast vietu savā ikdienā – ierēķināt apdomāšanas laiku. Jo mēs visi zinām, ka ir šie pēdējās minūtes projekti, īsie zvani, un lietas nerit tik spoži, kā mēs tās plānojam. Normālos projekta plānošanas apstākļos tu vienmēr ieplāno aktivitātei nelielu rezerves laiku, un tas dzīvi padara daudz vieglāku.
Kāda veida apmācības inženieriem ir nepieciešamākās? Tas ir ļoti vispārīgs jautājums, taču inženieris ir tas, kurš risina problēmas, vai plāno būvniecību, vai samazina riskus.
Ja skatās uz sistēmu mijiedarbību, tad tehniskai problēmai, kā likums, ir ļoti konkrēts risinājums. Attiecīgi ir formula, tu to vari aprēķināt un galā saņemt noteiktu rezultātu, un šis rezultāts ir pareizs vai nepareizs. Vispārīgi runājot, lielākā daļa problēmu ir tieši tik vienkāršas, taču strādājot sociālajā kontekstā, ar cilvēkiem, rezultāts nekad nebūs pareizs vai nepareizs. Raugoties uz pētījumiem socioloģijā vai psiholoģijā, tu nekad nedabūsi A vai B risinājumu. Tu vienmēr dabūsi procentuālu lielumu, tu vienmēr darbosies ar statistiku, jo ir tik neskaitāmi daudz faktoru, kas mūs iespaido. Tas, ko inženieriem vajag, ir sapratne, ka cilvēki ir multi-kompleksas sistēmas, nevis sarežģītas un aprēķināmas sistēmas. Citiem vārdiem, sistēmas, kas ir kompleksas daudzos līmeņos. Kaut kas tāds, ko nevar aprēķināt ar formulu. Tev vajag noskaņoties, klausīties, mēģināt izprast, kā viņi jūtas, izmantot viņu valodu, lai tiktu sadzirdēts.
Informācija par dažiem no projekta ietvaros pieejamajiem kursiem
SIA “Mercuri International”
- Rezultatīvas pārrunas ar klientiem
- Uz vērtību orientēta klienta pārliecināšana
- Efektīva sadarbība augstāku rezultātu sasniegšanai
SIA “Mācību centrs plus”
- Statistiskā procesa vadība ražošanas uzņēmumā. (SPC)
- Ražošanas procesu statistiskā kontrole
- Risku identificēšana un mērīšana ražošanas procesos (ERM – Enterprise risk managements)
- Seku analīze un risku vadības plānošana ražošanas uzņēmumā
SIA “BIM solutions”
- BIM Projektēšana. 1.Līmenis. IT specializētās programmas apmācības datorizētai būvkonstrukciju projektēšanai BIM vidē. Modelēšanas funkcijas atbilstoši uzņēmumu specifikai.
- BIM Projektēšana. 2.Līmenis. IT specializētās programmas apmācības datorizētai būvkonstrukciju projektēšanai BIM vidē. Modelēšanas funkcijas atbilstoši uzņēmumu specifikai.
- BIM Projektēšana. 3.Līmenis. IT specializētās programmas apmācības datorizētai būvkonstrukciju projektēšanai BIM vidē. Modelēšanas funkcijas atbilstoši uzņēmumu specifikai.
Biedrība ” Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācija ” turpina īstenot 2.kārtas nodarbināto apmācību projektu ar papildus jaunām apmācību jomām
Biedrība “Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācija” (LLDRA) ir uzsākusi nodarbināto apmācību 2.kārtas projektu “Būvindustrijas un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2” (projekts Nr. 1.2.2.1/19/A/003) programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām ietvaros.
Projekts tiek īstenots no 2020.gada 20.jūlija līdz 2023.gada 31.decembrim.
Projekta mērķa grupa – komersanti.
ERAF atbalsta intensitāte:
Lielajiem komersantiem: 30-50%
Vidējiem komersantiem: 60%
Mazajiem komersantiem: 70%
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 936 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 800.000. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 26 komersantus un 402 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projekta papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 3 146 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 1 200 000. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 32 komersantus un 495 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projekta mērķis ir būvindustrijas un saistīto atbalstāmo nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.
Projekta ietvaros atbalstāmās apmācību jomas:
214 Dizains;
345 07 Telemātika un loģistika;
345 20 Projektu vadība;
345 24 Ražošanas inženierzinības un vadība;
44 Fizikālās zinātnes;
46 Matemātika un statistika;
48 482 Datoru lietošana;
48 483 Datorsistēmas, datubāzes un datortīkli;
52 Inženierzinātnes un tehnoloģijas;
54 Ražošana un pārstrāde;
85 Vides aizsardzība;
22 227 Valodas.
Projekta ietvaros papildus iekļautās atbalstāmās apmācību jomas:
341 01 Elektroniskā komercija;
342 01 Mārketings un tirdzniecība;
345 01 Biznesa vadība;
345 04 Kvalitātes nodrošināšana un vadība;
581 Arhitektūra un pilsētu plānošana;
582 Būvniecība un civilā celtniecība.
Būvmateriālu ražošanas un būvniecības nozares komersantu vidū nodarbināto apmācību projekts ir ieguvis lielu popularitāti un atzinību. Biedrība ir uzsākusi sadarbību ar vairākiem kompetences centriem dažādās specializētās jomās:
– pasīvo ēku būvniecībā;
– inovatīvos inženiertehniskos risinājumos ventilācijā un apkurē;
– masīvkoka būvniecībā;
– BIM projektēšanā;
– specifiskos arhitektūras jautājumos.
Sadarbība ar šiem kompetences centriem nodrošina projektam regulāru jaunu komersantu pievienošanos, kā arī jaunu inovatīvu kursu izstrādi. Biedrība sadarbojas arī ar reģionālajiem mācību centriem, tā veicinot ārpus Rīgas darbojošos komersantu iesaisti projektā.
Būvindustrijas un saistīto nozaru komersanti ir laipni aicināti piedalīties nodarbināto kvalifikācijas celšanas pasākumos projekta ietvaros.
Informācija ievietota: 21.12.2021.
Kontaktinformācija:
Ivars Buls
LLDRA valdes priekšsēdētājs
apmacibas@lldra.lv
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku.
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@lldra.lv
Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests www.gudralatvija.lv
