1.2.2.1/19/A/003
Būvindustrijas un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2
Energoefektīvu risinājumu ieviešana veicina ilgtspējīgas izvēles
Ilgtspējas pamatmērķis ir samazināt neatjaunojamo resursu patēriņu, atkritumu daudzumu un radīt veselīgu un produktīvu vidi dzīvošanai. Energoefektīvas un ilgtspējīgas ēkas risinājumi ir dažādi, piemēram:
• Ieguldot ēkas energoefektivitātes klases paaugstināšanā, izmaksas par apkuri un karsto ūdeni var samazināt no 25% līdz pat 50%, atkarībā no veiktajiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem.
• Elektrības, gāzes un ūdens vadības sistēmas, kas nepārtraukti seko līdzi patēriņam un pielāgo to katra brīža vajadzībām, padara enerģijas izlietojumu efektīvāku un ļauj ietaupīt apmēram 15%.
• Siltumsūknis ir ilgtermiņa investīcija – pareizi uzstādīts un apkopts tas kalpos vismaz 15 līdz 20 gadus. Atkarībā no izmantotā siltuma avota un apsildes veida, siltumsūknis ražo 3–5 reizes vairāk siltumenerģijas, salīdzinot ar parastiem elektriskās apsildes risinājumiem.
• Ja virs bēniņiem ir aukstais jumts bez atsevišķa siltumizolācijas slāņa un telpa nav apdzīvojama, ir svarīgi nosiltināt istabas griestus, caur kuriem no telpām aizplūst 25%–40% siltuma.
Ilgtspējai ir daudz priekšrocību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, kas veicina apgūt visu jauno, lai šīs priekšrocības ieviestu ikdienas dzīvē. Lai vairotu ilgtspējas priekšrocības – tīru gaisu, resursu pieaugumu, kā arī dzīves kvalitāti – nepieciešams īstenot jaunu kompetenču apgūšanu un kompleksu pasākumu ieviešanu energoefektivitātes veicināšanai un pārejai uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kā arī attīstīt inovatīvu enerģētikas un energoefektivitātes tehnoloģiju projektus ar mērķi sekmēt ekonomiski izdevīgu alternatīvo energoresursu izmantošanu.
Avots: https://blog.swedbank.lv/maja
Metodes sekmīgai pieejai studentam – profesionalitāte, klātienes mācības un praktiska darbība
Intervijā piedalās:
Juris Brišs
Sertificēts būvinženieris, inženierzinātņu doktors
Kāda ir Jūsu pieredze apmācību industrijā?
Sāku pasniegt toreizējā Rīgas Politehniskajā institūtā no 1987.gada, pēc tam turpināju un tikai pirms diviem gadiem beidzu strādāt Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātē, tas ir pietiekoši ilgs laiks, ko esmu darbojies industrijā.
Pie kādām metodēm pieturaties mācību procesā?
Es uzskatu, ka galvenā metode, pie kā arī pieturos, ir reāla un dabiska tuvināšanās ar studentu klātienē, nekādā gadījumā es neatzīstu šīs attālinātās mācības, kas šobrīd kļuvušas ļoti populāras, jo ir tikai aptuveni 30%, ko varētu tādā veidā studentam pasniegt. Studentam ir jājūt pasniedzējs, pasniedzējam savukārt ir jāprot aizraut, tādēļ uzskatu, ka nekā labāka nav kā tikai praktiska darbība un profesionalitāte. Studentam ir jāparāda, ka viņā runā profesionālis, kas konkrēto lietu pārzina ne tikai lekciju gaitā, bet spēj arī demonstrēt ar paraugiem, materiāliem. Tā kā es katru dienu atrados arī reālos objektos, kas ir mans eksperta, apsekotāja darbs, tad man bija vienkārši iesaistīt apmācāmos un studentiem parādīt reālus objektus. Jo ilgāk pasniedzējs pasniedz jo labāk viņš pilnveido pats sevi.
Kādas zināšanas un kompetences būs aizvien aktuālākas apmācībās nākotnē?
Uzskatu, ka profesionalitāte ir nr.1! Ja pasniegs cilvēks, kas ir tikai dzirdējis vai lasījis par kaut ko, tad viņam neticēs, nebūs iespējas pozitīvi apmācīt lielāku ļaužu grupu; ir jābūt kaut kādai uzskatāmībai. Izmantojot tikai robotus, tiem nolasot lekcijas, nebūs rezultāta, studentus vajag aizraut un ieinteresēt. Studentam ir jāiedziļinās, nevis jāspēlē kārtis vai jāpilda citi mājasdarbi lekciju laikā. Visiem studentiem jāseko ar acīm līdzi pasniedzējam. Jo vairāk ir studentu jo vieglāk ir pasniegt. Parasti jaunie pasniedzēji baidās no lielas auditorijas, taču patiesībā liels daudzums studentu tieši palīdz, viņi dod papildu enerģiju. Ja man jālasa divu stundu lekcija diviem studentiem, es mokos; ja jālasa lekcija 10 studentiem, es mokos mazāk; ja man jālasa lekcija 30 un vairāk studentiem, es jūtos lieliski; ja jālasa lekcija 300 cilvēkiem – es jūtos burvīgi!
Kā likumdošana un ārējie faktori varētu mainīt apmācības drīzumā?
Ņemot vērā manu lielo pieredzi, man tomēr būtu grūti spriest. Studenti mainās; tas, ko pa šiem 25 gadiem esmu pieredzējis – students ir mainījies kā diena pret nakti. Jauni studenti pieprasa jaunas programmas, jaunas pieejas, tādēļ lekcijas nedrīkst būt nemainīgas. Gan matemātikā, gan būvniecībā viss mainās, tai skaitā, tehnoloģijas, ir jādzīvo līdzi laikmetam un jāmācās līdzi. Šodien aktuāls vārds, kā jau minēju, ir profesionalitāte. Jo augstākas klases profesionālis pasniegs priekšmetu jo vairāk rodas iekšēja pārliecība un ticība – jā, šis cilvēks zina! Līdz ar to, rodas pilnīgi cita attieksme pret to, ko viņš stāsta. Ir cilvēki, kuri zina, kā ir jādara, un ir cilvēki, kas dara pareizi. Es nesaku, ka pasniedzējam ir jābūt arī darītājam, taču viņam ir jāzina viss līdz pēdējam sīkumam, kā to darīt.
Kā jūs redzat būvniecības nozari nākamajos 5-10 gados?
Jūs saprotiet, mēs esam maza, maza valstiņa, visā lielajā Eiropas Savienībā mēs esam neliels reģioniņš, tādēļ būvniecības nozare Latvijā nenosaka mūziku un modi, mēs sekojam vadošajām valstīm. Līdz ar to, vadošās tehnoloģijas nosaka to, uz kuru pusi mēs virzāmies. Ne vienmēr tas ir pareizi, jo Latvija tomēr atrodas tādā vietā, kurā ir īpaši klimatiskie apstākļi, tādēļ mums īpaši ir jāizvērtē tehnoloģijas, kuras ieviešam no ārzemēm. No sākuma vajadzētu testēt, kā tās darbojas pie mums, un tikai tad tās izmantot. Ceru, ka mūsu mācību iestādes – Latvijas universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte – sekmīgi audzēs jaunos zinātniekus, kuri daudz efektīvāk strādās nozarē, nekā tas izdevās manas paaudzes pasniedzējiem.
Informācija par dažiem no projekta ietvaros pieejamajiem kursiem
