1.2.2.1/19/A/003
Būvindustrijas un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2

Ilgtspējības veicināšanai – jābūt gataviem izprast un mācīties kaut ko jaunu
Pēdējo 50 gadu laikā pasaulē ir notikusi strauja ekonomiskā izaugsme, kas saistīta ar pārlieku dabas resursu patērēšanu. Rezultātā ir radušies būtiski sabiedrības izaicinājumi, piemēram, klimata pārmaiņu mazināšana, dabas daudzveidības uzturēšana un līdzsvarota sabiedrības attīstība, tāpēc svarīgi ieviest ilgtspējīgas aktivitātes, piemēram, ierobežot patērētos resursus, tos izmantojot pārdomāti un rūpīgi, lai nodrošinātu, ka to pietiks nākamajām paaudzēm, vienlaikus nepazeminot pašreizējo dzīves kvalitāti.
Arī katrs no mums var sniegt pienesumu, jo savu mājokli var padarīt modernu, inovatīvu un videi draudzīgu, pievēršot uzmanību ne tikai izmantotajiem materiāliem, bet arī visam procesam kopumā. Par ilgtspējīgu dizainu un jaunākajām tendencēm, kā arī kur smelties informāciju pārdomātai arhitektūrai un interjera dizainam, zina stāstīt dizaina biroja H2E mākslinieciskā direktore un dizainere Ingūna Elere: “Būtiskākais ilgtspējīgā dizainā un arhitektūrā ir attieksme un cieņa pret daudzveidību – ne tikai daudzveidību pašos produktos, telpu izstrādē un lietu ražošanas procesā, bet arī tajā, kā tas tiek lietots. Svarīgi maksimāli izmantot jau esošo, meklēt dabīgus un ilgtspējīgus materiālus, kā arī nekoķetēt un būt patiesam pret doto situāciju.” Viņa uzskata, ka ilgtspējas principu izprašana pēc būtības neprasa aklu uzticēšanos vispārējām teorijām, tā vietā ir jāmeklē pēc iespējas vairāk informāciju un jāmācās no labākajiem piemēriem.
Vadoties no dizaineres viedokļa, var secināt, ka ilgtspējas pamatmērķis ir samazināt neatjaunojamo resursu patēriņu, atkritumu daudzumu un radīt veselīgu un produktīvu vidi dzīvošanai. Efektīvs ilgtspējīgs dizains ir visaptveroša pieeja tādu produktu un procesu izvēlei un integrēšanai, kas nodrošina patērētāju ilgtermiņa apmierinātību un vides saglabāšanu.
Avots: https://blog.swedbank.lv/
Cilvēku labbūtība ir absolūta prioritāte, ko veicina energoefektivitāte un ilgtspējība būvniecības industrijā

Intervijā piedalās:
Valdis Ligers
SIA NEXTRE Baltics, Izpilddirektors
Kāda ir Jūsu pieredze būvniecības industrijā?
Mana pieredze būvniecības industrijā noteikti daudz plašāka kā tikai būvniecība, jo jau vairāk kā 20 gadu strādāju nekustamo īpašumu attīstības konsultāciju industrijā. Protams, ka tas ietver arī būvniecību, plānošanu, projektēšanu, finansējumu piesaisti, zemesgabalu sagatavošanu un daudz citu lietu. Mans darba lauks ir krietni plašāks kā tikai būvniecība.
Kādas apmācības esat izgājis savā profesionālajā attīstībā un kādas mācības vēl plānojat?
Jāsaka, ka esmu viens no tiem, kas pat savos gados, kad sirmi mati, joprojām iet uz skolu. Faktiski ik pēc trim gadiem veicu kādu jaunu sertifikāciju, saņemu papildu profesionālos sertifikātus, kas nav gluži akadēmiskā, bet gan profesionālā izglītība. Pēdējie kursi, ko esmu beidzis, ir Passive House, esmu sertificēts konsultants, tas ir pēdējo divu gadu ieguvums.
Kādas prasmes un kompetences pašreiz ir svarīgākās ilgtspējīgā būvniecībā?
Ļoti labs jautājums! Trijos vārdos ieskicēšu, ko tad mēs saprotam ar ilgtspējīgu būvniecību. Līdz šim būvniecībā vārds ‘ilgtspējība’ ir bijis otršķirīgs, jo būvniecībai vajadzēja izskatīties skaisti, būt lētai, izmantotiem labiem materiāliem, lai būve iegūtu kādu apjomu. Šobrīd esam nonākuši pie tā, ka ēkai jābūt ne tikai skaistai, atbilstošai kvalitātei, bet tai ir jābūt energoefektīvai, ērtai cilvēkiem, kas tajā dzīvo vai strādā atbilstīgi ēkas tipam, tādēļ ļoti paplašinās tas spektrs, kādiem ir jābūt cilvēkiem, kas piedalās visā šajā procesā.
Kāpēc apmācības uzņēmumu darbiniekiem pašreiz ir svarīgas kā nekad iepriekš?
Šeit jāatbild pavisam vienkārši, ka kompetences, kuras tev – ekspertam – nav, noteikti ir jāapgūst, neatkarīgi no vecuma vai akadēmiskās izglītības, lai spētu strādāt šodienas nekustamo īpašumu un būvniecības tirgū. Ir jābūt ļoti daudzām kompetencēm, kuras var apgūt tikai apmācībās pie pieredzējušiem ekspertiem, zinošiem cilvēkiem, akadēmiskā personāla utt.
Kādām apmācībām un apmācību veidiem Jūs ieteiktu mūsu uzņēmējiem pievērst uzmanību?
Tas, ko redzam tirgū, ir ļoti maz zināšanu par šo ilgtspējīgo būvniecību. Kā jau iepriekš minēju, tas ir ļoti plašs kompetenču klāsts, tā nav tikai ķieģeļu salikšana vai ēkas būves tehnoloģiskie procesi. Runa ir par to, ka iegūstam labu vidi un apkārtni, svaigu gaisu ēkā, gaismu logos utt. Tie ir ārkārtīgi specifiski un ļoti plaši jautājumi, kuri cilvēkam, kurš nav arhitekts, noteikti ir jāapgūst; cilvēkam, kurš nav energospeciālists, ir jāapgūst, lai visi iesaistītie dalībnieki vismaz pamata līmenī zinātu visus šos jautājumus. Skaidrs, ka katrs nevar būt eksperts visos jautājumos, bet katram būvniecības procesa dalībniekam būtu jāsaprot jautājumu spektrs vispārīgos vilcienos, tad katrs specializēsies savā nišā vai specialitātē, tas viss kopā dod ļoti labu rezultātu, jo komanda, kas sastāv no izglītotiem speciālistiem, strādā, tas viss rosina vēlamo rezultātu, ko mēs kā pasūtītāji sagaidām.
Kā Jūs redzat ilgtspējīgo būvniecību pasaulē un Latvijā nākotnē?
Atbildot uz iepriekšējiem jautājumiem, jau mēģināju ieskicēt, ka viens no populārākajiem tematiem nav tikai energoefektivitāte, bet arī cilvēku labbūtība, labsajūta, atrodoties šajās ēkās un objektos. Tas ir ļoti svarīgs jautājums, jo zinām, ka pasaulē ir tendence vairs neatgriezties strādāt birojos, kas pēc būtības ir novecojuši, jo nav laba apgaismojuma, nav gaisa, pārāk liels CO2 sastāvs, ir pārāk silti vai auksti utt. Bez šaubām, bez šīm lietām būvniecība nav iedomājama, tādēļ ilgtspējības parametri ir absolūta prioritāte tiem, kas grib būt un darboties šajā industrijā.
Informācija par dažiem no projekta ietvaros pieejamajiem kursiem



