1.2.2.1/19/A/003
Būvindustrijas un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2
Cilvēku grupas ar kopīgām interesēm un darba uzdevumiem jeb mācību kopienas darba vietā
Prakses kopienas ir neformālas cilvēku grupas ar kopīgām interesēm vai darba uzdevumiem, kam piemīt izteikta sociālā kohēzija. Tās bieži vien veidojas spontāni, lai apmainītos ar pieredzi, padomiem vai ikdienas darba praksē iegūto pieredzi. Veidojot prakses kopienas, mēs varam daudz ko iemācīties savās darbavietās. Citiem vārdiem, tas ir mācīšanās process, kas pārveido uzvedību, izejot no pieredzes un jēgas, kas cilvēka rīcībai tiek piešķirta sociālā kontekstā.
Atsaucoties uz Brunera (1990) teorijām par mācīšanos kā sociālu procesu, efektīvas un jēgpilnas zināšanas rodas sociālās konstruēšanas procesā, daloties ar informāciju par mērķiem, praksi un kolektīvo identitāti. Bruners uzsver, ka mācīšanās ir konstruktīvs process, kura pamatā ir informācijas apstrāde, stratēģiju izmantošana un hipotēžu pārbaude kontekstā, kur nav iespējams iztikt bez dalībnieku sadarbības. Tā kā izglītojamie var saskarties ar dažādām situācijas interpretācijām un perspektīvām, sadarbīgās mācīšanās metodes uzlabo problēmu risināšanas stratēģijas.
Pie prakses kopienu galvenajiem elementiem var pieskaitīt: vēlmi dalīties ar ikdienas pieredzē un praksē gūtajām zināšanām; spēju sadarbīgi un atbilstīgi strādāt pie kopīga uzdevuma; spēcīgu grupas identitāti; noslieci darboties autonomi; procesu pašpārvaldi (metaprasmes); noslieci uz pašmācību ar līdzbiedru palīdzību (savstarpēju mācīšanos).
Avots: https://epale.ec.europa.eu
Mācībās energoefektivitātes jomā apvienojama mācību teorija un prakse, tādējādi iegūstot plašāku skatījumu un nozares attīstību kopumā
Intervijā piedalās:
Jānis Vīgups
SIA HEDOS
Valdes loceklis/ būvinženieris
Kāda ir jūsu pieredze energoefektivitātes industrijā?
Jautājumos, kas saistās ar energoefektivitāti, pieredze ir pietiekami liela. Pats esmu izgājis valsts organizētu apmācību un ieguvis sertifikātu tieši energoefektīvu ēku projektēšanas un risinājumu izstrādes jomā. Latvijā situācija, kas saistās ar energoefektivitāti, attīstās ļoti dažādi. Zināšanas, ko sniedz Passive House, ir jāvērtē kā tādu relativitātes situāciju, kas saistās ar energoefektivitātes jautājumiem.
Kādām mācību metodēm galvenokārt dodiet priekšroku mācību procesā?
Ja runājam par mācību metodēm, tad tiek izdalīti gan praktiskās dabas jautājumi, gan teorija. Teorijā vienmēr viss izskatās skaisti un teorētiski daudz ko var atrisināt, bet, ja tam nav praktiskā seguma, nav pielietotas teorētiskās zināšanas praksē, tad zināšanu līmenis nav pietiekošs. Viennozīmīgi iesaku apvienot jebkura veida mācību teoriju ar praksi ar konkrētiem piemēriem, veicot ēku apsekošanu, iegūstot plašāku skatījumu.
Ja runājam par pašām mācībām energoefektivitātes jomā, tad zināms, ka tā sadalās vairākās apakšjomās. Tās saistās ar ēku norobežojošo konstrukciju, gan ar inženiersistēmām, kas iekļauj apkuri, saules paneļu risinājumus, ventilācijas rekuperācijas risinājumus. Var mācīties atsevišķi šaurāku jomu, var būt arī plaša spektra speciālists, kas apgūst katru no jomām padziļinātāk.
Cik liela nozīme ir mācībām ikdienas darba procesos?
Ikdienas darba procesā ar mācībām saistīta ir praktiskā puse. Tam, ko iemācās teorētiskajās apmācībās, praktiskajā pielietojumā ir ļoti liela nozīme.
Kā uzņēmējiem izvēlēties pareizās apmācības savam personālam?
Personāla apmācību saistībā ļoti daudz kas ir atkarīgs no sfēras, kuru apgūst. Ja ir runa par projektēšanas uzņēmumu, tad šobrīd jāņem vērā ļoti plašā normatīvu bāze, kas Latvijā ir izstrādāta, bet ir sfēras, kas joprojām tiek papildinātas un piemēri tiek ņemti no citu valstu pieredzes. Lai projektētāji iegūtu praktisko pieredzi, es ieteiktu, veikt papildu apmācības jomā, kas saistās ar esošo projektu realizāciju, to apsekošanu un komunikāciju ar cilvēkiem, lai viņi izprastu situāciju, kāda tā ir dzīvē. Latvijā situācija ir tāda, ka cilvēki īsti neprot dzīvot energoefektīvās ēkās, jo viņi ir pieraduši pie saviem ierastajiem paradumiem, piemēram, izvēdināt telpu, atverot logu, nevis izmantot racionālākas sistēmas kā rekuperācijas iekārtas utml. Šo iemeslu dēļ apmācības notiek vairākos posmos. Viena daļa attiecas uz projektētājiem, kas plāno šīs sistēmas kvalitatīvi. Savukārt būvnieki, kam tās ir jārealizē, ņem vērā projekta nosacījumus un labo praksi. Trešais posms ir attiecināms uz ekspluatāciju, kuras laikā apmācību veidam ir jābūt tādam, lai apkalpojošais personāls pārzinātu šīs sistēmas, lai tiktu izglītoti arī iedzīvotāji, lai viņi izprastu, kā energoefektīvas sistēmas pielieto dzīvē lietderīgi un kvalitatīvi.
Kā uzņēmējam efektīvi motivēt savus darbiniekus mācību procesam?
Jebkurš darbinieks saskaras ar to, ka zināšanas, ko viņš iegūst, ir saistītas ar viņa paša dzīves paradumiem un esošajiem apstākļiem. Piemēram, inženieris, kurš projektē, saskaras ar energoefektivitātes risinājumiem savā dzīvesvietā. Tas ir viens no veidiem, kā viņš izprot, ka, iegūstot papildu zināšanas, viņš var uzlabot projektu, ar ko viņš pats strādā, un arī uzlabot pats savus dzīves apstākļus, tādā veidā panākot kādu jaunu risinājumu.
Kā likumdošana un ārējie faktori varētu mainīt apmācības drīzumā?
Runājot par ārējiem faktoriem, mēs ļoti labi redzam to, kas notiek ar energoresursu cenām. Domāju, ka tas ir viens no pamata faktoriem, kas ietekmē to, kas notiek tirgū. Šobrīd cilvēki ļoti aizdomājas par to, kā uzlabot apkures sistēmas, lai samazinātu apkures izmaksas, lai pašu sistēmu padarītu efektīvāku. To var panākt, piemēram, ar siltināšanu vai ar apkures vai ventilācijas sistēmas piemērošanu mūsdienu apstākļiem. Ārējie faktori ietekmē energoresursu cenas un to izmantošanu.
Nākamais lielais solis, kas virzās uz priekšu, ir saules enerģija. Protams, ka ne visos gadījumos saules enerģija ir izmantojama, bet Latvijā šis potenciāls ir ļoti augsts, jo gan saules, gan vēja iegūto enerģijas attīstību var paaugstināt vēl.
Kā jūs redzat energoefektivitātes nozari nākamajos 5-10 gados?
Ņemot vērā jau iepriekš minēto, tad mēs jau tagad redzam, ka ir diezgan liels “bums”, ko var izmantot. Latvijā siltināšanas programmā vēl ir ļoti daudz darba, tā ir attīstības stadijā, kas tiek racionāli izmantots.
Tāpat, ņemot vērā energoresursu patēriņu un cenas, kam ir ļoti būtiska ietekme uz nākamo periodu, ir iespēja gan projektēt, gan būvēt, gan attīstīt ēkas un projektus, kam energoefektivitātes atdeve ir daudz lielāka, labāka. Tirgus potenciāls ir diezgan liels un nākamajos 5-10 gados ir diezgan daudz darba, lai iegūtu šo efektivitāti, kas piemīt gan dzīvojamām ēkām, gan birojiem, gan ražotnēm. Tam ir ietekme arī uz paša cilvēka dzīves veidu un paradumiem.
Informācija par dažiem no projekta ietvaros pieejamajiem kursiem
SIA “BSM KONSULTANTI”
- “Ražošanas procesu optimizācija, ieviešot un pielietojot risku pārvaldības metodes.
- Apmācību 1.modulis – Ievads Risku vadībā.
- Uzņēmuma ražošanas vadība atbilstoši COSO ERM (uzņēmumu risku vadības standarts)
- Ražošanas uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšana ieviešot LEAN un SIX SIGMA
SIA “Mācību centrs plus”
- Statistiskā procesa vadība ražošanas uzņēmumā. (SPC)
- Ražošanas procesu statistiskā kontrole
- Risku identificēšana un mērīšana ražošanas procesos (ERM – Enterprise risk managements)
- Seku analīze un risku vadības plānošana ražošanas uzņēmumā
SIA “BIM solutions”
- BIM Projektēšana. 1.Līmenis. IT specializētās programmas apmācības datorizētai būvkonstrukciju projektēšanai BIM vidē. Modelēšanas funkcijas atbilstoši uzņēmumu specifikai.
- BIM Projektēšana. 2.Līmenis. IT specializētās programmas apmācības datorizētai būvkonstrukciju projektēšanai BIM vidē. Modelēšanas funkcijas atbilstoši uzņēmumu specifikai.
- BIM Projektēšana. 3.Līmenis. IT specializētās programmas apmācības datorizētai būvkonstrukciju projektēšanai BIM vidē. Modelēšanas funkcijas atbilstoši uzņēmumu specifikai.
Biedrība ” Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācija ” turpina īstenot 2.kārtas nodarbināto apmācību projektu ar papildus jaunām apmācību jomām
Biedrība “Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācija” (LLDRA) ir uzsākusi nodarbināto apmācību 2. kārtas projektu “Būvindustrijas un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2” (projekts Nr. 1.2.2.1/19/A/003) programmas 1.2.2.1. Atbalsts nodarbināto apmācībām ietvaros.
Projekts tiek īstenots no 2020.gada 20.jūlija līdz 2023.gada 31.decembrim.
Projekta mērķa grupa – komersanti.
ERAF atbalsta intensitāte:
Lielajiem komersantiem: 30-50%
Vidējiem komersantiem: 60%
Mazajiem komersantiem: 70%
Projekta sākotnējās kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1 936 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 800.000. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 26 komersantus un 402 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projekta papildus apstiprinātās virssaistību finansējuma izmaksas ir EUR 3 146 000, no tām plānotais ERAF atbalsts – EUR 1 200 000. Projekta īstenošanā plānots iesaistīt vismaz 32 komersantus un 495 šajos komersantos nodarbinātās personas.
Projekta mērķis ir būvindustrijas un saistīto atbalstāmo nozaru komersantiem nodrošināt atbalstu nodarbināto prasmju pilnveidošanai, lai komersantos sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.
Projekta ietvaros atbalstāmās apmācību jomas:
214 Dizains;
345 07 Telemātika un loģistika;
345 20 Projektu vadība;
345 24 Ražošanas inženierzinības un vadība;
44 Fizikālās zinātnes;
46 Matemātika un statistika;
48 482 Datoru lietošana;
48 483 Datorsistēmas, datubāzes un datortīkli;
52 Inženierzinātnes un tehnoloģijas;
54 Ražošana un pārstrāde;
85 Vides aizsardzība;
22 227 Valodas.
Projekta ietvaros papildus iekļautās atbalstāmās apmācību jomas:
341 01 Elektroniskā komercija;
342 01 Mārketings un tirdzniecība;
345 01 Biznesa vadība;
345 04 Kvalitātes nodrošināšana un vadība;
581 Arhitektūra un pilsētu plānošana;
582 Būvniecība un civilā celtniecība.
Būvmateriālu ražošanas un būvniecības nozares komersantu vidū nodarbināto apmācību projekts ir ieguvis lielu popularitāti un atzinību. Biedrība ir uzsākusi sadarbību ar vairākiem kompetences centriem dažādās specializētās jomās:
– pasīvo ēku būvniecībā;
– inovatīvos inženiertehniskos risinājumos ventilācijā un apkurē;
– masīvkoka būvniecībā;
– BIM projektēšanā;
– specifiskos arhitektūras jautājumos.
Sadarbība ar šiem kompetences centriem nodrošina projektam regulāru jaunu komersantu pievienošanos, kā arī jaunu inovatīvu kursu izstrādi. Biedrība sadarbojas arī ar reģionālajiem mācību centriem, tā veicinot ārpus Rīgas darbojošos komersantu iesaisti projektā.
Būvindustrijas un saistīto nozaru komersanti ir laipni aicināti piedalīties nodarbināto kvalifikācijas celšanas pasākumos projekta ietvaros.
Kontaktinformācija:
Ivars Buls
LLDRA valdes priekšsēdētājs
apmacibas@lldra.lv
Pieteikšanās jaunām apmācībām projektā ir atvērta visu projekta norises laiku.
Lūdzam pieteikties, sūtot informācijas pieprasījumu uz e-pastu apmacibas@lldra.lv
Piesakoties apmācību kursiem vai speciālistu konsultācijām, uzņēmumiem papildus atbalsta pieteikumam ir jāaizpilda un jāiesniedz Digitālā brieduma tests www.gudralatvija.lv
